A cappella var būt arī oriģināls!

20.11.2019

10. decembrī kinoteātrī "Splendid Palace" ar Ziemassvētku albuma "Christmas All the Way" programmu uzstāsies novatoriskās a cappella zvaigznes - sešu vīru vokālā grupa "Accent"!

Pirms viesošanās Rīgā aprunājāmies ar vienu no tās tenoriem, zviedru dziedātāju un komponistu Simonu Ekesonu.

Accent ir iznācis jauns, Ziemassvētku albums. Kas tev šķiet īpašs Ziemassvētkos un kas šajā albumā?

Man īpašās Ziemassvētku lietas ir visas mājīgās tradīcijas un ģimenes kopā sanākšana. Tiešām vēlos, lai es joprojām būtu desmit gadus vecs bērns!

Īpašais šajā albumā, pirmkārt, ir tas, ka tas ir mūsu pirmais "īstais" pilna garuma albums. Man īpašs šā albuma sakarā ir tas, ka man bija jāaranžē dziesmu vokālā partijas arī ar bigbendu! Kopš bērnības esmu milzīgs Džīna Puerlinga (Gene Puerling) un "The Hi-Lo's" fans, tas vienmēr ir bijis mans sapnis. Tas piepildījās!

Esmu ļoti apmierināts ar stilu variācijām, kuras mēs izpildījām šajā albumā, ar tradicionālajiem amerikāņu Ziemassvētku standartiem, himnām un arī ar ļoti īpašu oriģināldziesmu, kuru veidojis mūsu pašu ģēnijs Džeimss Rouzs (James Rose). Albumā mēs iekļāvām arī vienu zviedru un vienu franču dziesmu, kas pēc sajūtas ir ļoti jauki un, protams, izskaidrojami mūsu grupā. Ir daži Ziemassvētku albumi, ko šajos svētkos esmu klausījies visu mūžu, tāpēc Ziemassvētku albuma tapšana man ir ļoti īpaša. Cerams, ka kādam tā var kļūt par klasiku!

Varbūt vari nosaukt dažus lieliskus Ziemassvētku albumus - a cappella un citus?

Mans TOP 5 būtu "The Singers Unlimited" - "Christmas", "Take 6" - "He Is Christmas" un "Osmonds" - "Christmas Album", un divi zviedru Ziemassvētku albumi: "Glenmarks" - "Jul a la Carte" un Šarlotes Heglundas (Charlotte Höglund) "Mina gladaste julsånger".

Labi! Noteikti tos noklausīšos. Tu jau minēji starptautisko kontekstu attiecībā uz savu grupu. Kāpēc tā ir tik starptautiska vienība un vai tas laiku pa laikam rada kādas grūtības vai kuriozus?

Esmu pamanījis, ka cilvēki ir diezgan ieinteresēti šajā mūsu stāstā. Mūsu stāsts arī ir diezgan īpašs, jo esam seši dalībnieki no piecām dažādām valstīm. Protams, mēs nevaram mēģināt kopā kā “normālas” grupas tā, kā vēlamies, un ir citas šāda veida problēmas, taču man šķiet, ka savā ziņā tas mūs padara arī nopietnākus un koncentrētākus. Mums tiešām ir jāizdara savs mājas darbs un jābūt gataviem. Palīdz tas, ka šajā grupā visi ir vienlīdz aizrautīgi tajā, kādu mūziku mēs radām.

Un to noteikti var dzirdēt jūsu dziesmās! Kā būs ar programmu Rīgā? Tas būs simtprocentīgs a cappella priekšnesums.

Mums patīk tas, ko mēs darām, un tas rada enerģiju! Lai gan visticamāk ir jāatrod pareiza prieka un koncentrēšanās attiecība. Bet izklaidēšanās uz skatuves kaut kā iedvesmo dziedāt labāk, kā arī rada labāku sajūtu par koncertu pēc tā beigām. Ar enerģiju var arī noslēpt kļūdas!

"Accent" sākās kā tā saukto interneta draugu projekts. Vai tu to redzi kā iespējamo tendenci jauniem mūziķiem un jaunām grupām no visas pasaules? Vai ir kādi padomi iesācējiem?

Jā, kopš mēs esam uzsākuši savu darbību, interneta vietnē "YouTube" esmu redzējis daudz starptautisku sadarbību. Bet es nezinu, vai patiešām varētu ieteikt un popularizēt šo vokālās grupas dibināšanas veidu, bet, ja jūs patiešām vēlaties atrast cilvēkus, kuri ir tieši tikpat aizrautīgi mūzikā kā jūs, iespējams, jums būs jāpameklē citās valstīs. Es vēlētos, lai visus "Accent" kolēģus varētu atrast savā dzimtenē Šelleftē!

Vēl viens jūsu grupas fokusa punkts ir oriģinalitāte. Šķiet, ka a cappella stilā ir daudz vieglāk izpildīt citu komponistu radītu populāru dziesmu kaverversijas, taču "Accent" rada arī oriģināldziesmas. Kāpēc tas jums ir svarīgi?

Tas ir diezgan dīvaini, kā vokālo grupu žanrā kļuvis pieņemami izpildīt kaverus, patiesībā neesot kavergrupām. Es domāju, tas ir tāpēc, ka agrāk stāsts bija vairāk par aranžējumiem, nevis kompozīcijām. tas bija daudz vairāk par kompozīcijām, nevis kompozīcijām. Pat rakstot oriģinālu a cappella melodiju, cilvēki joprojām būs ļoti ieinteresēti aranžējumā ar džeza harmonijām utt. Vismaz džeza stila vokālo grupu mūzikā noteikti. Vēl viena nianse, kas arī mazliet bijusi šā žanra mākslas izpausme, ir robežas, kas jums ir, ja jums jau ir dziesma, kurai ir melodija un oriģināla akordu progresija. Rakstot oriģinālu, jūs varat izlemt visu un it kā "krāpties", mainot melodiju, lai darbotos  noteikts akords utt. Varbūt līdz pat brīdim, kad melodija kļūst mazliet sliktāka.

Es domāju, ka visupirms jābūt lieliskiem dziesmas pamatiem - piemēram, melodijai un tekstam. Lai arī bieži vien aranžējums ir milzīga kompozīcijas sastāvdaļa, kas rada dziesmas noskaņu utt. Kad izdevies sacerēt dziesmu, kas cilvēkiem patiešām patīk, protams, sajūtas ir daudz labākas, nekā tad, ja tas ir "tikai" jūsu aranžējums. Es domāju, ka oriģinālmūzika padara jūs vairāk par unikālu grupu, it īpaši, ja šī mūzika ir īpaša. Tomēr es joprojām mīlu kaveru aranžēšanu! Galu galā, cik es zinu, mana visu laiku mīļākā grupa "The Hi-Lo's" nekad nav uzrakstījusi nevienu oriģināldziesmu, izņemot varbūt dažus džinglus. Vispār man vissarežģītākā oriģinālmūzikas rakstīšanas sastāvdaļa noteikti ir dziesmu teksti!

Kāpēc? Nav nekā svarīga, par ko rakstīt, vai arī esi pārāk paškritisks?

Man tas vienkārši šķiet pārāk neērti.

Daudzi mūziķi izmanto citu rakstītus vārdus. Kāpēc neiet šo ceļu?

Esmu daudz rakstījis mūziku, izmantojot arī citus tekstu rakstītājus. Pārsvarā mūsu simfoniskajā rokgrupā "Moon Safari", bet arī dzejoļus, latīņu mesu tekstus, kad komponēju korim utt. "Accent" albumā "In This Together" es sarakstīju dziesmu "Who Who Are" kopā ar Evanu (Sandersu), kurš sarakstīja tekstu. Džeimss visu vienmēr dara pats. Kā mūzikā, tā arī dziesmu tekstos.

Oriģinalitāte iet roku rokā ar jūsu vēlmi eksperimentēt. Cik tālu ar to var aizrauties a cappella stilā un vai jūs izmantojat arī tehnoloģijas?

Es vienmēr gribu eksperimentēt, izmēģināt lietas un mācīties. Ierakstu daudz dīvainu lietu vienkārši sevis izklaidēšanai un tā tālāk, bet beigu beigās tiecos atgriezties pie tā, kas man tiešām patīk. Nekad neesmu vēlējies darīt unikālas lietas tikai unikalitātes dēļ.

Bet "Accent" gadījumā runa ir tikai par reālā laika a cappella iespējām vai izmantojat arī dažādas tehnoloģijas, kā, piemēram, cilpotājus (lūperus) un tml.?

Nē, mēs dziedam tikai savas sešas partijas. Dažreiz var parādīties ola (perkusiju šeikeris). Mums ir dažas dziesmas, kurās fonā varētu izmantot kādas perkusijas, un mēs esam runājuši par to, ka varētu izmēģināt arī cilpotāju vai kaut ko tamlīdzīgu. Mēs arī dažas reizes esam uzstājušies kopā ar viesu bīt-bokseriem. Bet mūsu ģenerālā pieeja ir tik "oldskūlīga", cik vien iespējams.

Sadarbība arī ir lielisks veids, kā meklēt un atrast jaunas robežas, ko jūs arī daudz darāt. Jaunajā albumā ir iesaistīti arī mūsu kaimiņi "Estonian Voices". Vai ir kādas jaunas sadarbības idejas, varbūt ar kādiem latviešiem?

Jā, esmu pārliecināts, ka kādu dienu kaut ko izdarīsim kopā arī ar mūsu ļoti labām paziņām "Latvian Voices"! Mums ļoti patīk viņas un viņu mūzika!

Prieks to dzirdēt! Mēs esam dziedoša tauta. Vai jūsu koncertos tiek iesaistīta arī publika?

Jā, parasti mums ir arī kaut kas tāds. Tad jau redzēsim, kas un kā notiks!

Ko jūs sagaidāt no koncertiem jaunās teritorijās? Vai tas nav mazliet biedējoši, zinot, ka jūs izpildāt ne tikai labi pazīstamas dziesmas?

Jā, varbūt, bet vienmēr ir cerība, ka skatītājiem patīk mūsu aranžējumi un to izpildīšanas veids. Mums ik pa laikam ir arī dažas diezgan labi zināmas dziesmas.

Esmu pilnīgi pārliecināts, ka koncerts Rīgā būs lielisks! Varbūt kādu sveicienu Latvijas publikai?

Mēs ļoti gaidām mūsu pirmo vizīti Latvijā un uzstāšanos pie jums!

Teksts: Kaspars Zaviļeiskis