“Rīgas Ritmi 2020” atmiņu klade – Rihards Lībietis

Par godu 20 gadu jubilejai starptautiskais improvizācijas, džeza un pasaules mūzikas festivāls “Rīgas Ritmi” palūdza tā māksliniekiem aizpildīt atmiņu kladi jebšu atbildēt uz konkrētiem jautājumiem par un ap festivālu un mūziku vispār. Šoreiz “Rīgas Ritmi 2020” atmiņu kladi aizpilda ģitārists Rihards Lībietis.

 

Ar kādu programmu tiks iepriecināti festivāla apmeklētāji un kāpēc tieši ar tādu?

“Rihards Lībietis Orchestra” klausītājem sniegs tādu kā nozmīgāko piecu gadu darbības laikā tapušo skaņdarbu apkopojumu, kas būs papildināts ar dažām pavisam svaigām kompozīcijām no plānotā jaunā albuma, pie kā šobrīd strādājam. Domāju, ka māksliniekam ir svarīgi runāt par svarīgo un aktuālo – tāda mums šobrīd šķiet šī programma.

 

Kas obligāti jāzina koncerta apmeklētājiem?

Mēs izpildām instrumentālu mūziku ar ietekmēm no dažādu žanru mūzikas – līdz ar to sagaidāms dažādu noskaņu caurvīts muzikāls piedzīvojums, kas, cerams, skatītājus iedvesmos uz sevis realizēšanu.

 

Kas tiek sagaidīts no uzstāšanās festivālā “Rīgas Ritmi” un ar ko tā nozīmīga?

Liels prieks būt daļai no šī muzikāli augstvērtīgā un pieredzes bagātā festivāla! Ļoti ceram sniegt labu performanci, kā arī iepazīties ar līdzīgi domājošiem kolēģiem, klausītājiem un mūzikas entuziastiem. 

 

Kas ir jaunākās ietekmes mūzikā šā gada laikā?

Pats svaigākais, ko šobrīd klausos, ir grupa “Larkin Poe” – divas jaunas dāmas no ASV, kuras lieliski dzied, lieliski spēlē slide ģitāru un miksē blūza tradīcijas ar garšīgu southern rock. Liels prieks, ka šāda žanra mūzika var iegūt svaigāku elpu arī mūsdienu popkultūras vidē, un ļoti nozīmīgi, ka šīm dāmām tas izdodas (ar albumu “Venom & Faith” iegūta “Grammy” nominācija) . Tādēļ nešaubos, ka par “Larkin Poe” mēs vēl dzirdēsim. Bet vēl šogad esmu sev no jauna atklājis Goran Gora – viņa jaunais albums “Renesanse”, manuprāt, ir ļoti trāpīgs šā laika atspoguļojums. 

 

Trīs skaņdarbi, ko noteikti būtu jānoklausās katram, un kāpēc?

Praktiski neiespējami izvēlēties tikai trīs, bet ja nu tomēr, tad: 

Thomas Newman – “Any Other Name”. Lielisks filmu mūzikas komponists, bet tieši šajā kompozīcijā visizteiktāk kopā savijas viņa rokrakstam raksturīgais trauslums, ambience un melodija. Kad 2008. gadā pirmoreiz šo darbu dzirdēju, es nesapratu, kā cilvēkam ir iespējams radīt tādu skaistumu.

 

Robert Johnson – “Come on in My Kitchen”. Par Robert Johnson komentāri lieki – daudzi viņu uzskata par vienu no delta blues tēviem, ko vēl vairāk paspilgtina mistiskais dzīves stāsts un mīklainos apstākļos tītā nāve, kā arī fakts, ka tieši viņa daiļrade ievērojami veicināja 60. un 70. gadu rokmūzikas grandu rašanos. Akustiskā blues esence.

 

“Esbjorn Svensson Trio” – “Seven Days of Falling”. Izcils zviedru trio, kura darbību, diemžēl, apturēja grupas līdera un pianista Esbjorn Svensson pāragrā došanās mūžībā. Skaņdarbs ar daudzām emocionālajām nokrāsām. Domāju, ka ar šo kompozīciju cilvēkiem, kuri neuzskata, ka modernajam džezam ir nākotne, var pierādīt pretējo.

 

Kāpēc vispār ir svarīgi klausīties mūziku, ar ko tā ir īpaša?

Mūzika ir mākslas forma, kas cilvēku ietekmē vistiešāk, visnegaidītāk un visdziļāk. Tā dod iespēju patverties, kad nav citur, kur iet, tā dod iespēju apzināties dzīvības savstarpējo saistību un nozīmīgumu, tā dod iespēju ziedēt. 

 

Kādi tuvākās nākotnes plāni?

“Rihards Lībietis Orchestra” ir jauna albuma “Willful Blindness” izstrādes procesā. Albums iecerēts kā nedaudz eksperimentālāka virziena pārstāvis, skaņdarbos cenšamies runāt par sarežģītākām politiskām, psiholoģiskām un cilvēciskām problēmām, kā līdz šim. “Willful Blindness” gaidāms ne vēlāk, kā nākamā gada pavasarī. Līdz tam – ceru, ka tiksimies vēl koncertos! 

 

Novēlējums festivālam 20 gadu jubilejā!

Lai “Rīgas Ritmi” skan tālu, skan plaši un vēl vismaz 20 gadus! Lai izdodas turpināt un attīstīt veiksmīgi iesāktās sadarbības ar lieliskiem ārzemju un pašmāju izpildītājiem, un bagātināt Latvijas kultūras vidi! 

 

“Rihards Lībietis Orchestra” festivālā “Rīgas Ritmi” uzstāsies 3. jūlijā pulksten 20.00 muzikālajā restorānā “Nekādu problēmu”.