Desmit no desmit - «Robert Glasper Experiment» koncerts Rīgā

10/07/2013

Jānis Žilde, TVNET. 4. jūlija koncerts Rīgas Kongresu namā Latvijas džeza un ne tikai džeza mūzikas dzīvē ierakstāms ar trekniem sarkaniem burtiem. Ir grūti atsaukt atmiņā Rīgā aktualitātes ziņā tik īstā brīdī notikušu koncertu par vakardienas «The Robert Glasper Experiment». «Rīgas Ritmu» festivāla koncertvakars sastāvēja no divām daļām, taču, lai arī cik jauki dziedāja un kustējās jaunā Āfrikas džeza dīva Somi, galvenais notikums neapšaubāmi bija tieši pianista Roberta Glaspera un draugu pusotru stundu ilgais muzikālais ceļojums laikā - no tradicionāla džeza cauri hiphopam, soulam, elektrofankam, popmūzikai līdz 2013. gada formulai, kurā neosouls satiekas ar džezu.

10/10

Kāpēc šis koncerts ir pašā laikā? Pirmkārt, šā gada februārī Losandželosā tika pasniegtas ikgadējās «Grammy» balvas. Jūs jau zināt – tas ir mūzikas ekvivalents kino «Oskaram». Vienu no prestižākajām statuetēm nominācijā «Labākais R&B albums» (cīņā ar R.Keliju un Entoniju Hemiltonu) uz mājām aiznesa tieši 35 gadus vecais džeza pianists un producents Roberts Glaspers. Minētais albums «Black Radio» ir unikāls mūsdienu džeza mūzikas paraugs, kurā saplūst aktuāli hiphopa bīti ar elegantām improvizācijām.

Otrkārt, nule publicētā prestižā džeza izdevuma «DownBeat» kritiķu aptaujā Glaspers atzīts par labāko četrās kategorijās - labākais pianists, labākā grupa (Robert Glasper Experiment) un jaunā zvaigzne (Rising Star) kategorijās «Komponists» un «Producents».

Neticami, ka brīvajā brīdī starp plati «Black Radio», šiem apbalvojumiem un rudenī gaidāmo jauno studijas albumu Glaspers atrada laiku, lai ar eksperimentālu programmu (ne velti vārds «eksperiments» iekļauts arī Glaspera grupas nosaukumā) paviesotos Rīgā.

Jāpiebilst, ka Rīgā Glaspers sniedza arī meistarklasi jaunajiem pašmāju džeza entuziastiem.

Glaspers ir sācis kā tradicionāls džezmenis, taču ļoti aktīvi iesaistījies pirms desmit gadiem aktuālajā neosoula skatuvē, spēlēdams kopā ar Bilālu (Bilal), vēlāk ar Ēriku Badu (Erykah Badu) un Maksvelu (Maxwell). Viņa pirmajos ierakstos dominē klasiskas vērtības, kaut arī kā iedvesmas avotus Glaspers apzināti min, piemēram, britu grupu «Radiohead», nevis Teloniusu Monku vai kādu citu džeza klasiķi.

Glaspers ar katru jaunu ierakstu cenšas atbrīvoties no džeza kā elitāra žanra zīmoga un cenšas padarīt džezu pieejamu ikvienam. Par savu galveno uzdevumu klasiski skolotais pianists uzskata džeza atdzīvināšanu, aktualizēšanu 21. gadsimta paaudzei: «Make jazz cool again!» kādā intervijā teicis mūziķis. Viņa misija - padarīt džezu pieejamu plašākai auditorijai, lai tas nebūtu tikai kāds šaurs snobisku džezmeņu «golfa klubiņš».

Vakardienas koncerts bija spilgta liecība tam, ka džezs nav iesaldēts, bet gan dzīvs, vibrējošs mūzikas žanrs, kas spēj atsaukties uz dažādiem jauniem eksperimentiem. Protams, ir mākslinieki, kas to vien dara kā tikai eksperimentē, bet Glaspera gadījums ir atšķirīgs - viņš nemitīgi citē džeza klasiku, izturas ar pietāti pret pamatvērtībām, bet vienlaikus virza džezu pretī kam jaunam.

Uz Rīgu kopā ar Glasperu, kas spēlēja «Yamaha» sintezatoru un labskanīgo «Fender Rhodes», bija atbraucis kolorītais saksofonists un vokodera pavēlnieks Keisijs Bendžamins (Casey Benjamin), bundzinieks Marks Kolenburgs (Mark Colenburg), kas savulaik spēlējis ar hiphoperiem «Common», «Mos Def» u.c., kā arī talantīgais basģitārists Deriks Hodžs (Derrick Hodge), kas, piemēram, visa cita starpā spēlējis basu «Common» albumā «Be».

Lai neizplūstu garos apcerējumos, Glaspera oficiālajā video vietnes «vevo» profilā ir publicēti četri video, kurā katrs no mūziķiem komentē savu lomu grupā. Iesaku noskatīties.