Kančeli, Pauls un džezs Latvijā

13/05/2014

Ilze Šarkovska-Liepiņa, la.lv

Nule vēl priecājāmies par “Riga Jazz Stage 2014″ konkursu un tā uzvarētāju – jauno džeza dziedātāju Kristīni Prauliņu, bet nu jau briestam arī karstai džeza vasarai un festivālam “Rīgas ritmi”.

Baudām atjaunotā Latvijas Radio bigbenda projektus. Savukārt jaunie mākslinieki gatavojas pasaulslavenu mūziķu sniegtām meistarklasēm. To visu audzē, aprūpē, auklē džeza un improvizācijas mākslas nenogurdināmais kopējs un džeza mūziķis Māris Briežkalns ar saviem uzticamajiem līdzbiedriem fondā “Mūsdienu mūzikas centrs”. Šim fondam varam pateikties par bagātīgo un respektablo džeza starptautisko piedāvājumu Rīgas koncertzālēs un, protams, arī par pašmāju džeza uzplaukumu, tāpat kā par virkni skaņu ierakstu, kas tapuši ilgākā laika posmā. Latviešu tautasdziesmu džeza versijas, “Latvian evergreens” – improvizācijas par latviešu klasiskās un bērnu mūzikas tēmām un Māra Briežkalna kvinteta ieskaņojumi, Baha–Raimonda Paula un jauniešu kora “Kamēr” džezīgās kopbildes, Baltijas džeza trio parādīšanās, koklētājas Laimas Jansones improvizatoriskās saspēles ar džeza mūziķiem “Zarbuganā”, kompilācijas “Jazz in Latvia” – tā ir tikai neliela daļa no Mūsdienu mūzikas centra sarūpētajiem ieskaņojumiem.

Nu tiem nākuši klāt vēl divi vērā ņemami albumi. Pirmais no tiem – “Raimonds Pauls spēlē Giju Kančeli”, kas vēršas pie klausītājiem divu izcilu un viedu mūziķu atmiņu, meistarības un rāmas dzīves apceres formātā. Tā ir savstarpējas cieņas un mīlestības pilna saruna, kurā piedalās Beļģijā mītošais gruzīnu komponists un latviešu džeza pianisma zvaigzne. Komponists Gija Kančeli – askētiskais klusuma apdziedātājs, emocionāli nospriegotas pasaules radītājs, kura devums pasaulē tiek visaugstāk novērtēts visnotaļ monumentālos žanros – simfoniskās, vokāli simfoniskās, operas un kamermūzikas laukā, šeit atklājas ne mazāk svarīgā jomā – mūzikā teātrim un kino. Kančeli personība iemieso Gruzijas dvēseli, kādu to pazīstam no smeldzīgā, ironiski liriskā gruzīnu kino, no izcilajām Sturua un citu režisoru izrādēm Rustaveli teātrī, kur komponists divu gadu desmitu garumā strādāja par mūzikas direktoru. Paula–Kančeli jaunākā saruna ir īpaša. Kaut vai tāpēc vien, ka Pauls bijis pirmais džeza pianists, kuru gruzīnu komponists Tbilisi iepazinis klātienē, iemīlot latviešu mūziķi uz mūžu, tā liekot pamatus abu draudzībai pusgadsimta garumā. Kančeli diskogrāfija ir gana iespaidīga, taču šo – jaunāko – albumu arī pats komponists vērtē kā vienu no visnozīmīgākajiem. 21 kompozīcija – mūzika kinofilmām un teātra izrādēm “Mimino”, “Karalis Līrs”, “Divpadsmitā nakts”, “Kino”, “Kuraža māte” un virkne citu veido smeldzīgi harmonisku mūzikas ainavu, kurā iezīmējas gan Šekspīra līnija, gan gruzīnu komēdiju tēlu galerijas vadmotīvi, gan citas albuma kompozicionālās saites, kas saliedē ieraksta būvi vienotā, līdzsvarotā veselumā. Klavieru solo mijas ar Māra Briežkalna (bungas) un Andra Gruntes (kontrabass), proti, trio saspēles posmiem. Skaņu materiāla dabiskā plūduma un iekšējās brīvības izjūtu pastiprina tas, ka Maestro improvizācijas Latvijas Radio studijā tapušas turpat un vienā vienīgā elpas vilcienā, radot ierakstā dzīvas nepiespiestības un neiestudētības sajūtu. Izteiksmes līdzekļu minimālisms nes sev līdzi blīvu saturisko piepildītību un lakonisms kļūst par noslīpētas meistarības augstāko izpausmi. Žēl tikai, ka albumā nav plašākas informācijas, kas sniegtu detalizētāku priekšstatu par abām personībām un mūzikas norišu kultūrvēsturisko fonu.

Albums “Jazz in Latvia 2014″ paver gana daudzpusīgu Latvijas džeza panorāmu, ko veido gan pēdējā laika albumos jau ieskaņotais materiāls, gan arī atsevišķi studijā tapušie ieraksti. Ieskaņojumu ainava veidojas pietiekami starptautiska, jo latviešu mūziķi nebūt nenoslēdzas šauri lokālās vienībās, bet muzicē ar gara (lasi – žanra) radiniekiem no tuvākām un tālākām valstīm (Matīsa Čudara kvinetets, “Tree Stones Quartet”). Džeza panorāma veidojas pietiekami plaša arī elastīgo žanrisko robežu dēļ, jo zem džeza cepures var paslēpties gan tautasmūzikas, indie roka, gan klasiskās mūzikas elementi, tāpat arī tradicionālie džeza mūzikas virzieni. Bigbends, dažādi instrumentālie sastāvi, spilgtais vokāls (Inga Bērziņa, Daumants Kalniņš, Kristīne Prauliņa), repertuāra plašā amplitūda (no latviešu džeza klasiķa Ringolda Ores un nacionālās mūzikas pīlāra Alfrēda Kalniņa līdz Sonijam Bono un līdz Daumanta Kalniņa, Toma Juhņeviča, Raimonda Macata, Kārļa Vanaga un citu jaunradei) iezīmē vien dažus spilgtākos punktus Latvijas jaunāko laiku džeza kartē, kur ik pa laikam sagaida kāds jaunatklājums. Man tas bija Matīsa Čudara kvinteta elpu aizraujošais ceļojums pilnīgā brīvsolī. “Jazz in Latvia” ir disks, kas domāts latviešu mūzikas reprezentācijai starptautiskās izstādēs un mūziķu skatēs, un šo pamatmērķi arī lieliski attaisno.