Par festivālu portālā "Virgin Jazz Face"

Kā skan latviešu džezs? Tas var izklausīties diezgan aizraujoši! Vismaz tā tas ir ar Kristapa Vanadziņa trio. Harizmātiskais latviešu pianists kopā ar diviem kolēģiem nospēlēja spēcīgu koncertu valsts lielākā džeza pasākuma "Rīgas Ritmi" 21. izlaidumā. Spēcīgas melodijas, spēcīga trīs mūziķu mijiedarbība, kas mijas ar liriskiem mirkļiem, smalkas dziesmas, svaigi skaņas attēli - klausīties šo trio ir vienkārši ļoti aizraujoši. Un ikviens, kurš tik asprātīgi interpretē Geršvina klasiku "I Loves You, Porgy", var būt gandrīz pārliecināts, ka saņems daudz aplausu.

 

Vanadziņš spēlēja hipsterīgā vietā, tieši pie ūdens, netālu no Daugavas, vairāk nekā 1000 kilometru garās upes, kas tek cauri Rīgai uz Baltijas jūru. Un koncertus šajā lieliskajā, daļēji atvērtajā mākslas centrā organizēja ierakstu izdevniecība "Jersika Records", kas atbilst savam nosaukumam, jo ​​izdod tikai vinilu. Mareks Ameriks savu neatkarīgo ierakstu kompāniju nodibināja 2017. gadā ar ideju ierakstīt pārsvarā pilnīgi analogi, lai garantētu siltu, organisku skanējumu. Un Mareks Ameriks ar savu skatuvi šogad festivāla ietvaros ir izveidojis nelielu festivālu, lai prezentētu savus māksliniekus.

 

Īsi pirms tam Lietuvas basģitārista Leonīda Šinkarenko kvartets "Shinkarenko Jazz 4N" ar savu groovy fusion džezu piestāja Rīgas vidū esošajā mūzikas namā "Daile". Galvenokārt pateicoties abiem pūtējjiem - Janam Maksimovičam un Vitautam Labutim, grupa ieguva aizraujošas brīvas improvizācijas skanējumu. Un, kad tai pievienojās viena no aizraujošākajām Lietuvas balsīm - dziedātāja Neda, koncerts ieguva vēl pavisam citu dimensiju.

 

Festivāla spilgtākais punkts noteikti bija spāņa Antonio Lizanas uzstāšanās ar savu grupu lielajā, prestižajā VEF Kultūras pilī, nedaudz ārpus Rīgas pilsētas centra. Koncertā piedalījās arī divas flamenko dejotājas - izteiksmīgā Mawi de Cádiz un Lizanas elegantā māsa Nieves. Antonio Lizana māk sakrustot džezu ar flamenko, liek savam alta saksofonam uzmirdzēt džezā, lai pēc tam aizsmakušā, aizraujošā balsī izdziedātu flamenko... Tas vienkārši ir unikāli labi, jo izklausās rosinoši, dinamiski un pārdomāti.

 

Festivālu noslēdza vakara jam sesijas brīvā dabā lielā pagalmā un ar bezmaksas ieeju. Uz tām pulcējās arī daudz jauniešu, no kuriem daļa jau iepriekš bija iegādājušies biļetes arī uz pirms tam turpat notikušajiem maksas koncertiem, lai dzirdētu latviešu māksliniekus, piemēram, jauno Toma Mikāla trio, kas ir ļoti daudzsološs.

 

Viens vai otrs maksas koncerts šogad noteikti būtu pelnījis ievērojami lielāku auditoriju, taču vēl dažas nedēļas pirms festivāla sākuma nemaz nebija skaidrs, vai un kā "Rīgas Ritmi" varēs notikt 2021. gadā. Norises vietas tika mainītas un atjauninātās specifikācijas arīdzan tika mainītas atkal un atkal. Neskatoties uz to, festivāla direktors Māris Briežkalns ir priecīgs par paveikto. Viņam bija svarīgi, lai festivāls notiek, tiek pamanīts arī šogad. Un tas noteikti ir izdevies.

 

Teksts: Christoph Giese