Rīgas Ritmi 2020 vācu džeza žurnālā Jazzthetik

Apaļu jubileju nav tik viegli palaist garām. Tā lēma "Rīgas Ritmi" veidotāji Latvijas galvaspilsētā Rīgā. Un viņi neatcēla festivālu, kā tas daudzo ierobežojumu dēļ bija jādara lielākajai daļai citu vasaras festivālu. Rīgā jūlija sākumā nebija nekādas Koronas pazīmes. Valstī bija tikai 1000 inficētu cilvēku un no jauna katru dienu inficējās varbūt viens vai divi. Tāpēc maskas nevarēja redzēt nekur, ne ielās, ne iekštelpās.

 

Visi jubilejas festivāla saīsinātās programmas koncerti notika ārpusē. Programma bija pielāgota apstākļiem. Tādas starptautiskas zvaigznes, kā kubiešu pianists Roberto Fonseca, Latvijā ieradīsies tikai gada beigās, savukārt "Rīgas Ritmi 2020" jūlijā tika veltīti tikai Latvijas skatuvei. Tajā, piemēram, ir ģitārists Reinis Jaunais, pasaules apceļotājs, kuram patīk atklāt jaunus šīs planētas stūrus, patīk stāstīt par tiem un muzikāli iedvesmoties. Džezs patiesībā nav tas, ko ļoti virtuozais, ļoti smalkais ģitārists spēlē kopā ar savu kvartetu. Tā drīzāk ir folka popmūzika. Bet rīdzinieks ar savu akustisko ģitāru var izdarīt gandrīz visu. Kādu laiku bija aizraujoši skatīties.

 

Tas pats attiecās arī uz Rūtas Dūdumas un viņas grupas uzstāšanos. Dziedātājai var nebūt visjaudīgākā balss, taču pietiek ar daudz harizmas, īstas skatuves harizmas. Galvenokārt viņa dziedāja džeza standartu programmu. Bet tas, kā viņa dziedāja veco, labi pazīstamo klasiku, tas bija gluži vienkārši neaprakstāmi. Skanēja pat Rahmaņinova mūzika, kas tika dabiski pārveidota džeza kvintetam un dabiski tika dziedāta krievu valodā.

 

Ikvienam, kurš sevi sauc par "Ļoti foršiem cilvēkiem" ("Very Cool People"), ir humora izjūta. Un tam faktiski arī vajadzētu būt kaut kam foršam. Tā ir astoņu cilvēku grupa, kas pulcējusies ap ģitāristu un grupas dibinātāju Elviju Grafcovu. Grupa ne tikai izskatās kolorīti savos melnajos uzvalkos, viņu pašu sacerētais džezs izklausās svaigs, bezkaunīgs, jā, foršs - un ar labu noskaņojumu katrā notī. Koncerta otrajā daļā kopā ar populāro latviešu estrādes dziedātāju Aiju Andrejevu pirmatskaņojumā tika pasniegtas Dženisas Džoplinas dziesmas - lieliska ideja, jo tā tika īstenota spēcīgi un pārliecinoši.

 

Starp citu, īstu džeza klubu Rīgā neatradīsiet. Tie, kas pastāvēja, kaut kā nepavilka finansiāli. Bet vecpilsētas malā ir jauks sidra bārs ar istabu un iekšpagalmu koncertiem, atkarībā no laika apstākļiem. Trīs festivāla vakaros tur sevi pieteica jaunās grupas. Un jaunajiem džeza mūziķiem šajā nepiespiestajā gaisotnē tika atļauts piedalīties džema sesijās. Šajos laikos Rīgā tā bija īpaša festivāla pieredze. Aizraujošā pilsētā, kurā šī vasara nebija ne tuvu tik pārpildīta, kā parasti šajā gada laikā. Kas nebūt nav slikti. Tūrisma samazināšana - ja Koronā ir kaut kas labs, tas noteikti ir tas.

 

Kristofs Gīze, Jazzthetik