Festivāla “Rīgas Ritmi” džezaptauja: Elizabeta Lāce

Šā gada festivālā “Rīgas Ritmi” no 3. līdz 6. jūlijam paralēli ārvalstu mūziķu koncertiem Rīgas Doma dārzā notiks arī Latvijas mūziķu uzstāšanās “Riga Jazz Lounge” viesnīcā “Radisson Blu Latvija”, “Fenikss Lounge” viesnīcā “Aston Hotel Riga” un “Jersika Stage” mākslas centrā “Noass”. Uz šīm skatuvēm koncertēs Matīsa Žilinska trio, Jūlijas Zakirovas kvartets, Elizabetas Lāces trio, Ellas Zīriņas trio, Indriķa Veitnera un Ērika Mieža kvartets, Vadima Dmitrijeva kvintets, Toma Rudzinska kvartets, Reinis Jaunais ar Ernu Daugavieti un Klāva Ābola kvintets. 

 

Šā gada festivāla māksliniekiem lūdzam atbildēt uz desmit reizē vienkāršiem un sarežģītiem “Rīgas Ritmu” džezaptaujas jautājumiem. Šoreiz atbild arfiste Elizabeta Lāce, kura ir moderni domājoša mūziķe un populārājā mūzikā zināma arī kā dziedātāja un pianiste ar skatuves vārdu Zefīrs. Festivālā viņa kopā ar pianistu Viktoru Ritovu un basistu Andri Grunti uzstāsies 4. jūlijā “Lounge Fenikss” viesnīcā “Aston Hotel Riga”. 

 

Kas tavā dzīvē ir džezs un kā tu pie tā nonāci?

Džezs manā dzīvē ir viena no tām noslēpumainajām nejaušībām, par kuras parādīšanos ir brīnuma sajūta un nedaudz baisma noskurināšanās, iedomājoties, ka tikpat labi šī iepazīšanās varēja arī nekad nenotikt.

 

Vai tev ir nojausma, kurp džezs īsti dodas?

Džezs dodas turp, kurp dodas tā cilvēki. Varbūt tas nozīmē, ka kādu dienu džezs vairs nebūs džezs… Un tieši tad tas varbūt atkal būs Džezs!

 

Vai ir tāda Latvijas džeza skaņa?

Gribētos teikt, ka jā. Vismaz es to dzirdu. To ietekmē ne tikai tas, kāda ir mūsu mentalitāte, kas mainās līdzi laikam, jo es dzirdu atšķirības viscaur mūsu mākslinieku daiļradei, bet arī tas, ko katrs klausās un kur mācās. 

 

Kas ir labākais, ko sagaidīt no džeza koncerta?

Labākais, ko sagaidīt no jebkura koncerta, ir “atvērtas” ausis. Kā saka, īsts jaunatklājums ir nevis jauna ainava, uz ko lūkoties, bet jaunas acis, caur kurām redzēt. 

 

Kā panākt brīva lidojuma sajūtu uz skatuves?

Tikai un vienīgi skaidrā!

 

Vai tev vienmēr ir viegli mesties iekšā džeza saspēles virpulī un vai vienmēr ir viegli izkļūt no tā ārā un atgriezties reālajā pasaulē? 

Par to pirmo – atkarīgs, ar ko spēlēju. Par otro – ja saspēle ir bijusi laba, tad nemaz negribas atgriezties reālajā pasaulē!

 

Kas ir dīvainākais, kas ar tevi noticis uzstāšanās laikā?

Laikam laimīgi varu būt pateicīga, ka nekad nekas pārāk traks nav noticis līdz šim!

 

Ar ko kopā tu vēlētos ierakstīt albumu vai vismaz uzdžemot?

Ar bundzinieku Rinaldu Maksimovu!

 

Kur tu smelies iedvesmu jaunas mūzikas radīšanai?

Savā garā. Esmu tikai cilvēks vienā ķermenī, tādēļ varu kaut ko dot tikai caur savu prizmu. Vispār man nav tādu apstākļu, kā iedvesmas vai ideju meklēšana kaut kur ārā, tās parasti pašas bombardē mani un sen ir izveidojušas lielu sastrēgumu un apjukumu manī, jo lielākais darbs ir tikt pāri uzliktiem blokiem un aizspriedumiem, lai visu dabūtu ārā un realizētu. 

 

Ar ko šogad jūlijā priecēsi vai pārsteigsi festivāla “Rīgas Ritmi” apmeklētājus?

Tas lai paliek noslēpums klausītājiem!