Festivāla “Rīgas Ritmi” džezaptauja: Klāvs Ābols

Šā gada festivālā “Rīgas Ritmi” no 3. līdz 6. jūlijam paralēli ārvalstu mūziķu koncertiem Rīgas Doma dārzā notiks arī Latvijas mūziķu uzstāšanās “Riga Jazz Lounge” viesnīcā “Radisson Blu Latvija”, “Fenikss Lounge” viesnīcā “Aston Hotel Riga” un “Jersika Stage” mākslas centrā “Noass”. Uz šīm skatuvēm koncertēs Matīsa Žilinska trio, Jūlijas Zakirovas kvartets, Elizabetas Lāces trio, Ellas Zīriņas trio, “Third Stream Quartet”, Vadima Dmitrijeva kvintets, Reinis Jaunais ar Ernu Daugavieti un Klāva Ābola kvintets. 

 

Šā gada festivāla māksliniekiem lūdzam atbildēt uz desmit reizē vienkāršiem un sarežģītiem “Rīgas Ritmu” džezaptaujas jautājumiem. Šoreiz atbild jaunais klavierspēles talants Klāvs Ābols, kurš pats arī komponē un veic ierakstus Latvijas Radio. Viņa klavieru stils ir brīvs kā putns, bet “cool” kā džezs. Kopā ar kolēģiem – basistu Reini Ozoliņu, bundzinieku Reini Zariņu, altsaksofonistu Emīlu Knubi un tenorsaksofonistu Pēteri Ancveriņu – viņš radīs lielisku džeza festivāla noslēguma pasākumu 6. jūlijā pulksten 21.00 “Riga Jazz Lounge”.

 

Kas tavā dzīvē ir džezs un kā tu pie tā nonāci?

Esmu viens no laimīgajiem, kuru džezs atrada pats. Tas manā dzīvē ir kā saruna. Un arī kā jautājums. Uz to ir dažādas atbildes, jo apstākļi vienmēr mainās. Taču atklāt tagad visiem, kāds tieši ir tas jautājums, nozīmētu klausītājiem kaut ko atņemt.

 

Vai tev ir nojausma, kā īsti džezs rodas?

Es biju domājis, ka vienatnē džezs nevar rasties, bet izrādās, ka tas ir iespējams pat tad. Un tas mani priecē, tāpēc vēlos apgalvot, ka džezs var rasties jebkur, kur tam tiek ļauts būt.

 

Vai ir tāda Latvijas džeza skaņa?

Latvijas džeza skaņa IR, turklāt ļoti izteiksmīga un varena. Gribētos, lai mēs cits citu vairāk atbalstītu, nevis pastumtu malā, atvēlot vietu ārzemniekiem. Mums ir viens varens džeza meistars, kuru visiem iesaistītjiem dzīvē vajadzētu vairāk un kuram jāpievērš lielāku uzmanību – Indriķis Veitners!

 

Kas ir labākais, ko sagaidīt no džeza koncerta?

Džeza koncertā iespējams ir viss.

 

Kā panākt brīva lidojuma sajūtu uz skatuves?

Sasniegt brīvu lidojumu sev vienmēr palīdzu pats – tie ir mani mērķi, ticība un manas vērtības. Un kompānija, jo ilgi vienam pašam būt uz šīs pasaules šķistu pārāk grūti.

 

Vai tev vienmēr ir viegli mesties iekšā džeza saspēles virpulī un vai vienmēr ir viegli izkļūt no tā ārā un atgriezties reālajā pasaulē? 

Tikt uz viļņa un izkļūt no tā – tās abas ir mākslas, kas katrā situācijā ir atšķirīgas. Draugu lokā viss vienmēr notiek organiski. Stress nepalīdz, bet var iedrošināt. Bet kas vispār ir reālā pasaule?

 

Kas ir dīvainākais, kas ar tevi noticis uzstāšanās laikā?

Es vienreiz solokoncertā uzstāšanās laikā ievēroju, ka, ja es spēlēju klusāk, klausītāji arī sāk klusāk sarunāties. Sajutos neērti, ka traucēju viņiem runāt, tāpēc uzliku austiņas, klausījos minimālismu un spēlēju līdzi monotoni vienu noti līdz apmeklētāji pie traucējošā galdiņa aizgāja uz citu telpu. Tas prasīja apmēram 15 minūtes. Tiklīdz viņi aizgāja es sāku “spridzināt”! Tik interesanti un labi sen nebija sanācis improvizēt. Dīvaini  šķita tas, ka pārējie klausītāji tomēr izturēja arī tās 15 monotonās minūtes.

 

Ar ko kopā tu vēlētos ierakstīt albumu vai vismaz uzdžemot?

Man nozīmīgāk būtu, ja elki vēlētos uzdžemot vai varbūt pat ierakstīt albumu ar mani. Tas pat varētu būt mans mērķis. Zinu, galīgi greizs, bet varbūt tāpēc esmu pats saviem spēkiem ticis jau tik tālu, cik esmu šobrīd.

 

Kur tu smelies iedvesmu jaunas mūzikas radīšanai?

Ja mentālais stāvoklis ir savās vietās, tad iedvesma rakstīt nav jāmeklē – tā rodas pati. Ja mentālais stāvoklis ir ārpus rāmjiem – mūzika vispār uzrodas pati. Vēlos pateikt, ka mūzika rodas tad, kad vien ir kāda kustība un rosība.

 

Ar ko šogad jūlijā priecēsi vai pārsteigsi festivāla “Rīgas Ritmi” apmeklētājus?

Šogad mēs ar grupu pārsteigsim Latviju, iespējams, pat pasauli ar savu perspektīvu, kas uzbūvēta uz visa, ko jau zināt un vēl nezināt!